59. Ak, lielais Dievs!

1. Ak, lielais Dievs, kad redzu, ka Tu esi Tik skaistu, krāšņu dabu radījis Un dzīvībai ikkatrai gaismu nesi, To Savā mīlestībā audzējis, Tad gars man steidzas Tevim godu dot: “Kāds varens Tu, kāds varens Tu!” Tad gars man steidzas Tevim godu dot: “Kāds varens Tu, kāds varens Tu!” 2. Kad ziedonī no miega daba raisās Vai rudens vēji pāri zemei iet, Kad ziemā baltas sniega pārslas kaisās Un putni siltā vasarā kad dzied, Tad gars man steidzas Tevim godu dot: “Kāds varens Tu, kāds varens Tu!” Tad gars man steidzas Tevim godu dot: “Kāds varens Tu, kāds varens Tu!” 3. Kad aicināts no žēlastības tieku Un Debess gaismas starus ieraugu, Tad cerības uz dzīvo Dievu lieku Un Viņa visspēcību atzīstu. Tad gars man steidzas Tevim godu dot: “Kāds varens Tu, kāds varens Tu!” Tad gars man steidzas Tevim godu dot: “Kāds varens Tu, kāds varens Tu!”