524. Tavs Vārds man atver Debesis

1. Tavs Vārds man atver Debesis, Un ceļš te vijas gaismā. Mans Kungs, šai zemes tuksnesī Kā sargs Tu esi klāt! Tavas acis no bezgalības tālēm to redz, Katru soli, ko staigāju es. Manu dvēseli žēlastībā Savā Tu sedz, Tumšā brīdī uz rokām to nes. 2. Tavs Vārds dod stipru ticību, Un miers tad ienāk manī. Tas ceļš, pa kuru vadi Tu, Uz mājām aizvedīs. Tavas acis no bezgalības tālēm to redz, Katru soli, ko staigāju es. Manu dvēseli žēlastībā Savā Tu sedz, Tumšā brīdī uz rokām to nes. 3. Tavs Vārds lej gaismas straumes te Un plūst ikvienā sirdī. Mans Kungs, uz jaunu pasauli Tu atver Debesis. Tavas acis no bezgalības tālēm to redz, Katru soli, ko staigāju es. Manu dvēseli žēlastībā Savā Tu sedz, Tumšā brīdī uz rokām to nes.