514. Tā Grāmata, ko Dievs man devis

1. Tā Grāmata, ko Dievs man devis, Tā manā sirdī mūžam dārga būs. Ar to Dievs ļaudis ved pie Sevis Un rāda, ka Viņš ļoti mīlē mūs. Tur žēlastības avots plūst paties’, Sirds tiešām sajūt, ka tur runā Dievs. 2. Ir gadu simti pagājuši, Kamēr no tevis Dieva padoms skan. Ko daudzi gudrie atraduši, Vai tas spēj dvēs’les mieru dāvāt man? Tavs dzīvais Vārds, ak, svētā Grāmata, Ir dārga Debess Tēva dāvana! 3. Jā, tiešām liela patiesība Un svētība no taviem vārdiem nāk, Bet tikai mana nespēcība To nesaprot un zemu vērtēt sāk. Gan cilvēcīgi viņā runā Dievs, Bet gudrību tik tur var mācīties.