506. Uzcel Savu valstību!

1. Pirms zemes radīšanas darbiem Bija nodoms draudzi celt, No visām zemes tautām, ciltīm Kopā vienotiem būt. Tai pamats Kristus – stiprā Klints. Šis dārgais noslēpums, Kas daudzām paaudzēm bij’ apslēpts, Nu saredzams ir mums. Uzcel Savu valstību, Kungs, lai draudze vienota, Lai Tavs Gars liek sirdīm liesmot Un Tavs prāts lai notiek šeit! Lai atnāk Tava valstība! 2. Lai vārdi, darbi liecinātu, Ka mēs Viņu meklējam, Lai sirds mums pārveidota kļūst Viņa žēlastībā! Lai draudze mīlestībā aug Un piedošanu gūst, Lai pāri cilvēcīgām kļūdām Ir redzams Dieva plāns! Uzcel Savu valstību, Kungs, lai draudze vienota, Lai Tavs Gars liek sirdīm liesmot Un Tavs prāts lai notiek šeit! Lai atnāk Tava valstība! 3. Līdz beidzot parādīsies Kristus Un kā līgavainis nāks, Bet Viņa līgava būs draudze, Skaisti izgreznota. Kas paliek uzticīgs un mīl, Ir drošs tā liktenis, Jo Dievs ir Dēlu upurējis, Mūs mūžam izglābis. Uzcel Savu valstību, Kungs, lai draudze vienota, Lai Tavs Gars liek sirdīm liesmot Un Tavs prāts lai notiek šeit! Lai atnāk Tava valstība! 4. Lai ātrāk ataust līksmā diena, Atnāc, Kungs, pavisam drīz, Lai vari atgūt Savus bērnus, Ņemt uz godību līdz! Lai izklīst zemes tumšā nakts, Lai saule mūžam spīd Pār Tavu valstību un ļaudīm, Ko Tu reiz izglābi! Uzcel Savu valstību, Kungs, lai draudze vienota, Lai Tavs Gars liek sirdīm liesmot Un Tavs prāts lai notiek šeit! Lai atnāk Tava valstība!