472. Cik kluss un cik mīlīgs ir vakars!

1. Cik kluss un cik mīlīgs ir vakars, Nes strādniekam atdusu! Klau, putniņš uz zara tik maigi Dzied vakara dziesmiņu! (3x) 2. Tik puķītēm jācieš ir klusu, Tās nepazīst valodas, Un tomēr tās galviņas noliec Kā modrīgas lūdzējas. (3x) 3. Un liekas, ka radība visa Tur vakara lūgšanu Un tā it kā skubina mani: “Ak, cilvēk, lūdz arī tu!” (3x)