462. Tik caur tevi

1. Stāv cilvēce kā ceļ’nieks ceļa malā, Un savas vērtības tā pārvērtē. Ir iegūts daudz, bet nav tai dzīvē laimes, Nav cerības un miera dvēselē. Bet Pestītājs uz to vēl skatus raida, Un Viņa roka tavu sirdi skar – Šai pasaulei, kas palīdzību gaida, Viņš piekļūt tik caur tevi var! 2. Tā ilgojas pēc Dieva mīlestības, Bet redz to tik, cik mīlēt spēji tu. Cik tavā dzīvē Debess gaisma staro, Tik redz tā tevī Viņa līdzību. Iet saltā naidā bojā daudzas dzīves, Un Jēzus roka tavu sirdi skar – Šai pasaulei, kas alkst pēc mīlestības, Viņš piekļūt tik caur tevi var! 3. Jau dzīves saule spīd uz rieta pusi, Un zemes vēsturē tumst vakars vēls, Bet Jēzus vēl arvien Sev ļaudis meklē, Kam Viņa mīlestība sirdī kvēl. Ak, ļauj, lai Jēzus tevi dzīvu dara, Kad Viņa roka tavu sirdi skar – Šai pasaulei, kas alkst pēc gaismas stara, Viņš piekļūt tik caur tevi var!