457. Kad sējam sēklu

1. Kad sējam Tava Vārda sēklu, Kungs, Tu ieliec spēku, kur tai jāuzdīgst. Starp asiem ērkšķu krūmiem ēnā neaugs, Bet sēkla daudzreiz tādā vietā krīt. 2. Lai spējam nešaubīgi darbu veikt, Ja arī putni uzlasītu tās, Ja reizēm kritīs akmeņainā zemē Un saulē nokaltīs bez dzīvības. 3. Mēs bieži sējam savā spēkā to Un paši savā ceļā maldāmies. Bez Tevis, Kungs, šo lielo darbu darot, Mēs varam tikai rūgti pievilties. 4. Ir jāiesēj, Tu žēlastību dod, Lai Gara spēkā slacinātu to. Tad uzplauks viss, būs augļi savā laikā, Jo Vārda sēkla Tavās rokās aug.