415. Svētību rokas

1. Liec man uz galvas Savas svētīb’s rokas, Ļauj svētu mieru dvēs’lei mantot sev, Lai mani ceļi pielūgšanā lokās Pie kājām Tev, pie kājām Tev! 2. Visskaistākā šai zemē ir tā vieta, Kur mieru atrod gurdais ceļinieks, Top sirdij viegla dzīves nasta cieta Un gājums liegs, un gājums liegs. 3. Tu pazīsti un zini, kas man sirdī, Tu zini ilgas, cik tās dziļi dus. Kad Tava roka maigi aizskar sirdi, Viss paliek kluss, viss paliek kluss. 4. Līdz galam ceļi pielūgšanā lokās Pie Tavām kājām, prom no pasaules. Liec man uz galvas Savas svētīb’s rokas, Tās mieru nes, tās mieru nes.