392. Cik jauki tas, ka lūgšanās

1. Cik jauki tas, ka lūgšanās Uz Debesīm gars paceļas; Kā bērns pie Tēva atnāku, Tam savas sāpes izsūdzu. Kad ļaunais mani kārdina, Uz grēka ceļiem skubina, Tad troņa priekšā zemojos, Sev palīdzību izlūdzos. 2. Dievs uzklausa tās lūgšanas, Kas nāk no īstas ticības. Tās atnes laimi, svētības Un klusē visas nopūtas. Dievs dziedē sirdi sagrauzto, Ar Savu mieru pilda to. Cik patīkami pie Tā būt, Kas visās lietās līdzi jūt! 3. Cik spēcīgas ir lūgšanas! Sirds stiprināta priecājas, Kad domās augšup lūkojos Tur, Debess gaismas plašumos. Še esmu visai niecīgs, mazs, Bet, redz, kā Jēzus zemojās! Viņš goda troni atstāja, Lai mani vestu godībā.