368. Mūs vada Dievs

1. Pa zaļām un ēnainām ganībām te Kā bērnus mūs vada pats Dievs. Ūdens apskalo kājas un atveldzē tās, Uz priekšu lai varētu iet. Dažus caur plūdu ūdeņiem ved, Citus, kur karsts un ugunis deg. Dažus caur bēdām, Bet Viņš dziesmu dod, Naktī un dienā lai uzticētos. 2. Uz kalniem, kur saule visspožākā spīd, Kā bērnus mūs vada pats Dievs. Dažreiz ielejā tumšā nakts zvaigznes vien mirdz, Uz priekšu lai varētu iet. Dažus caur plūdu ūdeņiem ved, Citus, kur karsts un ugunis deg. Dažus caur bēdām, Bet Viņš dziesmu dod, Naktī un dienā lai uzticētos. 3. No zemes, kur dubļi un māli to klāj, Kā bērnus mūs vada pats Dievs. Augšup, dievišķā gaismā un bezgalībā, Uz priekšu lai varētu iet. Dažus caur plūdu ūdeņiem ved, Citus, kur karsts un ugunis deg. Dažus caur bēdām, Bet Viņš dziesmu dod, Naktī un dienā lai uzticētos.