347. Visu Jēzum

1. Visu Jēzum, visu Jēzum, Visu Viņam nododu – Savas domas, vārdus, darbus, Katru kluso nopūtu. Visu Jēzum, visu Jēzum – Dzīves dienas saulainās, Laimes brīžus, ērkšķu takas, Bēdu naktis dziļākās. 2. Rokas strādās Viņa darbus, Kājas Viņa pēdās mīs, Acis lūkosies uz Viņu – Ko Viņš teiks, būs labi viss. Visu Jēzum, visu Jēzum! Paša prātu, iegribu Tikai Jēzum, Viņam vienam Visu mūža gājumu. 3. Savam dārgam Pestītājam Kad es visu nododu, Debesīm es tuvāk nāku, Jēzus ir mans Draugs, mans viss. Ak, kāds prieks un svēta dusa, Viss kad Viņam piederu! Svētnīca nu sirdī klusa, Kur Viņš ņēma mājvietu.