338. Šeit mana sirds

1. Šeit mana sirds, Tev, Dievs, to atdodu, Tev, kas to radījis! Kam gan lai to es citam dāvātu, Jo Tu to pestījis! Šo upuri, Kungs, mīlestībā Tev nesu, dodu uzticībā. Šeit mana sirds! Šeit mana sirds! 2. Šeit mana sirds, to pieņem žēlīgi, Kaut daudz tai trūkumu! To dodu Tev un lūdzos zemīgi – Jel ņem šo dāvanu! Ar grēkiem viņa aptraipīta Un ļaunā dzīvē nomocīta. Ņem, šķīstī to un apgaismo! 3. Šeit mana sirds, kas ilgi maldījās, Ko Tu tā meklēji. Tev, Labais Gans, tā vienam uzticas, Tu viņu mīlēji. Nu mieru to, ko meklējusi, Pie Tevis tā ir atradusi. Sirds laimē dzied, sirds laimē dzied!