335. Samariete

1. Tā kā samariete reiz dienās tālajās Es sirdī slāpes sajutu. Tad Jēzus mani aicināja: “Pie Manis nāc, tev slāpes remdēšu!” Še mans trauks, ak, Kungs, Dod dzīvo ūdeni, Veldzē manu sirdi slāpstošo! Debess manna man nepietrūks it nekad. Še mans trauks, Jēzu, lūdzos, pildi to! 2. Tukšos prieka avotos zemes ielejās Es velti slāpes remdēju. Tik Jēzus dzīvā ūdens straumē Es sirdī laimi, prieku ieguvu. Še mans trauks, ak, Kungs, Dod dzīvo ūdeni, Veldzē manu sirdi slāpstošo! Debess manna man nepietrūks it nekad. Še mans trauks, Jēzu, lūdzos, pildi to! 3. Pasaul’s laime, gods un zelts – Viss reiz izgaisīs, Un sirdī paliks tukšums vien. Tik Jēzus īstās laimes avots Būs tiem, kas lūgšanā Tam tuvosies. Še mans trauks, ak, Kungs, Dod dzīvo ūdeni, Veldzē manu sirdi slāpstošo! Debess manna man nepietrūks it nekad. Še mans trauks, Jēzu, lūdzos, pildi to!