332. Pirms uzaust rīts

Ļauj man nojaust Tavas domas, Nakts vai diena – nerūp man. Ne ar spēku, ne ar varu – Tava balss tik klusi skan. Raugos Tavās siltās acīs, Ledus sirdī sācis kust. Līdzās vējiem, cauri mūriem Dāvā Gara vēsmu just! Dievs, Tava svētība lai plūst! Lai šaubu vējiem spārni lūst! Mans ceļš lai netiek tumsā tīts, Svētī mani, pirms vēl uzaust rīts! Vēlos vērot Tavus soļus, Ēna pāri ēnai krīt. Pāri aizām, dzelmēm dziļām Gaisma jau sāk ceļu vīt. Dievs, Tava svētība lai plūst! Lai šaubu vējiem spārni lūst! Mans ceļš lai netiek tumsā tīts, Svētī mani, pirms vēl uzaust rīts! Dievs, Tava svētība lai plūst! Lai šaubu vējiem spārni lūst! Mans ceļš lai netiek tumsā tīts, Svētī mani, pirms vēl uzaust rīts!