331. Pestītāj, ak, nāc un vadi!

1. Pestītāj, ak, nāc un vadi! Gribu Tavās pēdās iet! Īsto ceļu manim rādi, Kamēr saule nenoriet! Jēzu, Tu par mani cieti, Rūgto malku baudīji. Nāc un mājo manā sirdī, Tavs es būšu mūžīgi! 2. Lai gan šaurais ceļš ir ērkšķains, Daudzreiz tumsa viņu klāj, Bet tas ved mūs Dievam tuvāk – Tēva mājās mūžībā. Jēzu, Tu par mani cieti, Rūgto malku baudīji. Nāc un mājo manā sirdī, Tavs es būšu mūžīgi! 3. Ļaužu apsmiekli un zaimi Neiespēs no Tevis šķirt. Tavās pēdās gribu staigāt, Tevim dzīvot, Tevim mirt. Jēzu, Tu par mani cieti, Rūgto malku baudīji. Nāc un mājo manā sirdī, Tavs es būšu mūžīgi!