305. Zvaigzne, uz ko skatos

1. Zvaigzne, uz ko skatos, Klints, kur apstāties, Vadon’s, kam es ļaujos, Zizlis – atspiesties, Maize, ko es ēdu, Strauts, kur atspirgstu, Mērķis, uz ko steidzos, – viss, Kungs, esi Tu. 2. Kur bez Tevis spēku gan es dabūtu Pārspēt ļaunu, grēku, paciest grūtumu? Ticēt, cerēt, mīlēt pats es nespēju, Tad tik spēju visu, viss kad esi Tu. 3. Tādēļ Tavās pēdās vienmēr gribu iet, Priekos, arī bēdās Tev vien paklausīt. Un, kad Tēva namu reiz es aizsniegšu, Vietu paliekamu, – viss, Kungs, būsi Tu!