303. Zinu mūžīgu Klinti

1. Zinu mūžīgu Klinti, kur patvēru gūt, Kur dvēsele brīva no bēdām var būt; Jo tur Glābēja balss maigi sirdī man skan, Šai mūžīgā Klintī ir patvērums man. Man patvērums, man patvērums, Šai mūžīgā Klintī ir man patvērums. 2. Kad man vientuļi brīži un skumjas kad māc, Kad ļaunais man uzbrūk un nemierīgs prāts, Tad es steidzos pie Jēzus, kur vēsts labā skan, Šai mūžīgā Klintī ir patvērums man. Man patvērums, man patvērums, Šai mūžīgā Klintī ir man patvērums. 3. Ak, cik daudzreiz šī Klints man var atdusu dot, No šīszemes vētrām tā pasargāt prot! Un cik bieži šai dzīvē sirds turpu vēl trauks Un patversies Tevī, mans Glābējs un Draugs! Man patvērums, man patvērums, Šai mūžīgā Klintī ir man patvērums.