301. Viņš putnus gaisā baro

1. Kāpēc gan spēka man nav, Kam mani raizes māc, Kāpēc man sirds tik skumja, Uz mājām tiecas prāts? Vai Jēzus nav mans vienmēr, Mans uzticamais Draugs? Viņš putnus gaisā baro, Vai gan mani atstās Viņš? Viņš putnus gaisā baro, Vai gan mani atstās Viņš? Es laimīgs, tādēļ dziedu, Es laimīgs, un es brīvs! Jo Viņš putnus gaisā baro, Vai gan mani atstās Viņš? 2. “Lai sirds jums neizbīstas,” Tā Viņa Vārds man teic, Zūd šaubas, ticot Viņam, Miers mani mīļi sveic. Gan teic Viņš, kurp man jāiet, Bet tieši redzu to – Viņš putnus gaisā baro, Vai gan mani atstās Viņš? Viņš putnus gaisā baro, Vai gan mani atstās Viņš? Es laimīgs, tādēļ dziedu, Es laimīgs, un es brīvs! Jo Viņš putnus gaisā baro, Vai gan mani atstās Viņš? 3. Kad tumši brīži pienāk, Kad ļaunais kārdina, Kad bēdās apklust dziesma, Kad beidzas cerība, Es piespiežos Tam ciešāk, Viņš rūpes atņem man – Viņš putnus gaisā baro, Vai gan mani atstās Viņš? Viņš putnus gaisā baro, Vai gan mani atstās Viņš? Es laimīgs, tādēļ dziedu, Es laimīgs, un es brīvs! Jo Viņš putnus gaisā baro, Vai gan mani atstās Viņš?