299. Tuvāk pie Dieva kļūt

1. Tuvāk pie Dieva kļūt sirds ilgojas, Kad visi spēki zūd, birst asaras. Tad viena cerība vēl mani mierina: Tuvāk pie Dieva būt un spēku gūt. 2. Ja man kā Jēkabam nakts uzbruktu, Uz akmens kopiņas es dusētu. Tad zvaigzne vienīgā man austu tumsībā: Tuvāk pie Dieva būt un mieru gūt. 3. Uz Debess Tēviju ceļš ērkšķiem sēts, Bet man par svētību tas izredzēts. Tur Debess valstībā man vieta zināma: Tuvāk pie Dieva būt un laimi gūt. 4. Pēc nakts kad diena klāt un saule mirdz, Tad Dievu godināt sāk mana sirds. Tā Viņam priecīgi ceļ svēto Bēteli: Tuvāk pie Dieva būt un prieku gūt. 5. Ja dažreiz izprotams man nav Tavs prāts, Tad esi pielūdzams, man tuvāk nāc. Pēc aizved ceļ’nieku uz Debess Tēviju; Tuvāk pie Dieva būt sirds ilgas jūt.