292. Tēvs, neatstāj jel mūs!

1. Tēvs, neatstāj jel mūs, Nāc, vadi Savējos, Mūs dari spēcīgus Šai cīniņā! Še tumšs un drūms ir viss, Grēks zemi pārklājis, Tu mūsu Auseklis Šai tumsībā. Tēvs, neatstāj jel mūs, Ceļš tumsā klāts, Uz mājām ceļ’niekus, Kungs, vadi pats! 2. Tavs padoms mums ir dārgs. Kad draud(ē) negaiss bargs, Sniedz roku, esi sargs Un patvērums! Daudz dārgas dvēseles No ļaunās pasaules Tev pievest gribam mēs, Dod spēku mums! Tēvs, neatstāj jel mūs, Ceļš tumsā klāts, Uz mājām ceļ’niekus, Kungs, vadi pats! 3. Mūs cīņā stiprini, Ar Garu piepildi, Lai spētu pilnīgi Tev paklausīt! Kad ērkšķu ceļš ir grūts, Tad sirds Tev bēdas sūdz. Nāc, Kungs, kad Tevi lūdz, Mūs atpestīt! Tēvs, neatstāj jel mūs, Ceļš tumsā klāts, Uz mājām ceļ’niekus, Kungs, vadi pats!