288. Šalc vējā meži, ūdens čalo upēs

1. Šalc vējā meži, ūdens čalo upēs, Un mākoņi pa debess jumu slīd. Dievs, Radītājs, par skaisto dabu gādā. Cik labi cilvēkam to izbaudīt! 2. Bet viesuļvētra, negaiss, krusa, plūdi – Kur tad ir Dievs, kad cilvēks bailēs trīc? “Es esmu blakus!” Jēzus tev tad saka, Jo Dieva Vārdā tas ir apsolīts. 3. Bez Dieva cilvēks tā kā lapa vējā, Kas aizlido un nebūtībā zūd. Mēs tāpēc lūdzam: “Neļauj, Dievs, mums aiziet, Bet ļauj arvien ar Tevi būt!”