280. Nevar būt, ka Jēzum ticēt velti

1. Nevar būt, ka Jēzum ticēt velti, Nevar būt, ka Viņš reiz pievils mūs, Ja uz Viņu savu dzīves celtni Vājais cilvēkbērns šeit cēlis būs. Visa pasaule un dzīves gaita Stāsta to, ka ir viens mūžīgs Dievs, Kurš it visus galvas matus skaita Un par mums ir ļoti rūpējies. 2. Nevar būt, ka Dievu velti lūdzam Un ka dvēs’les ilgas gaisā zūd; Viņš to dzird, ko klusā brīdī lūdzam, Viņš to zin’, ja gribam labi būt. Tādēļ labākais, ko darīt varam – Visās lietās Viņam paklausīt, Tad Viņš arī vairāk mūsu garam Savus brīnumus ļaus saskatīt. 3. Nevar būt, ka grūtu zemes cīņu Būsim cīnījušies veltīgi; Reiz patiesi ieraudzīsim Viņu, Ja uz to tik būsim gatavi. Tādēļ centīsimies vairāk pazīt Savu dvēs’les Draugu labāko, Lai Viņš kādreiz arī mums var sacīt: “Nāc un Debess mājas iemanto!”