277. Mēs ceļam uz Klints šīs namu sev

1. Mēs ceļam uz Klints šīs namu sev, Uz mūžīgās Klints, uz Kristus. Tāds nams nevar sabrukt pat ne tad, Ja zeme, debess zustu. Tu, Kungs, mūsu Klints, Tu, Kungs, mūsu Klints! Lai viesuļi trako, lai viļņi krāc, Tu mūsu stiprā Klints! 2. Bet daudzi uz smiltīm namu ceļ, Tie cerē uz saviem spēkiem. To pamats ir pasaul’s manta, gods, Tie nebīstas no grēkiem. Tu, Kungs, mūsu Klints, Tu, Kungs, mūsu Klints! Lai viesuļi trako, lai viļņi krāc, Tu mūsu stiprā Klints! 3. Ak, nāciet, uz Klints šīs būvējiet! Ak, nāciet pie darba droši! Kaut sātans liek šķēršļus, cīnieties, Jūs uzvarēsiet spoži! Tu, Kungs, mūsu Klints, Tu, Kungs, mūsu Klints! Lai viesuļi trako, lai viļņi krāc, Tu mūsu stiprā Klints!