276. Mans patvērums

1. Mans patvērums un mana pils Ir Dievs, Tam uzticos. Ar Viņu drošs ir ceļojums Pat brīžos tumšākos. Viņš ir mans ceļa Vadonis, Kas visu zin’ un redz, Un mīlestībā brīnišķā Kā spārniem mani sedz. 2. Kad naidnieks uzbrūk, vairogs mans Ir Dieva svētais Vārds. Kaut tūkstoši visapkārt krīt, Es esmu neaizskarts. Viņš ir mans ceļa Vadonis, Kas visu zin’ un redz, Un mīlestībā brīnišķā Kā spārniem mani sedz. 3. Šī drošība, ko Dievs man dod, Ir svēta, mūžīga. Pie Viņa vēlos vienmēr būt, Iet Viņa vadībā. Viņš ir mans ceļa Vadonis, Kas visu zin’ un redz, Un mīlestībā brīnišķā Kā spārniem mani sedz.