274. Mans sirds jau tagad ir Tēvmājās

1. Cauri laikiem pāri izskan Grēka cīņas atbalss Par ikkatru dvēseli, Kas dzīvo pasaulē. Bailes, šaubas, gods un slava Velti mani apstāj, Mana sirds jau tagad Ir Tēvmājās. Es mītu Dieva kalnā, Kuru pārklāj debess jums, Es dzīvā ūdens veldzēts, Kas mūžam neizsīks; Man Debess manna uztur spēkus Dzīves cīņās grūtajās, Jo mana sirds jau Ir Tēvmājās! 2. Vētras gaudas, tumšie viļņi Nespēj mani biedēt, Dieva rokās patvēru Un mieru gūstu es. Viņa tuvums ienes gaismu Katrā dzīves dienā, Mana sirds jau tagad Ir Tēvmājās. Es mītu Dieva kalnā, Kuru pārklāj debess jums, Es dzīvā ūdens veldzēts, Kas mūžam neizsīks; Man Debess manna uztur spēkus Dzīves cīņās grūtajās, Jo mana sirds jau Ir Tēvmājās! 3. Pārdomājot Dieva darbus Manās dzīves dienās, Redzu Viņa gādību Un Viņa nodomu: Ticībā un garā skatīt Pestīšanas dienu! Mana sirds jau tagad Ir Tēvmājās. Es mītu Dieva kalnā, Kuru pārklāj debess jums, Es dzīvā ūdens veldzēts, Kas mūžam neizsīks; Man Debess manna uztur spēkus Dzīves cīņās grūtajās, Jo mana sirds jau Ir Tēvmājās!