272. Man it nekad nekas nav trūcis

1. Man it nekad nekas nav trūcis Un netrūks nekad ar’. Vai tukša sirds, vai tukšas rokas – Tās Jēzus pildīt var. 2. Viņš visu dārgāko ir devis Par manu dzīvību, Un kādēļ visu vajadzīgo Lai Viņš man nedotu? 3. Un dzīvē vajadzīgai maizei Nekad Viņš neliek trūkt, Pie malas metu visas rūpes, Man vajag(a) tik lūgt. 4. Ja vien es palieku pie Viņa, Tam visu atdodu, Viņš palīdz manim katru dienu Un dara laimīgu.