262. Es nezinu, kādēļ mans Dievs

1. Es nezinu, kādēļ mans Dievs Ir mani mīlējis Un kādēļ mani grēcīgu Ir Kristus pestījis. Bet to es zinu, kam es ticu, Un ceru stipri, ka tas ir spēcīgs To man novēlēto mantu Līdz viņai dienai pasargāt. 2. Es nezinu, vai prieku es Vai bēdas sastapšu, Vai daudz vēl nāksies cīnīties, Līdz mājās nokļūšu. Bet to es zinu, kam es ticu, Un ceru stipri, ka tas ir spēcīgs To man novēlēto mantu Līdz viņai dienai pasargāt. 3. Es nezinu, vai vakarā Vai rītā Jēzus nāks, Vai ilgi vēl, līdz mirušos Un dzīvos algot sāks. Bet to es zinu, kam es ticu, Un ceru stipri, ka tas ir spēcīgs To man novēlēto mantu Līdz viņai dienai pasargāt.