257. Dievs varenais un mūžīgais

1. Dievs varenais un mūžīgais, Cik liels Tavs svētais vārds! No Tevis vien mums gaisma spīd, No Tevis veiksme nāk. Šai pasaulē, kur tumsa mīt, Reiz Jēzus atnāca, Lai mirtu mūsu vietā Pie krusta Golgātā. 2. Kad zemes bēdas nomāc mūs, Kad vajāšanas draud, Uz debesīm tad raugāmies: Vai tiešām Tevis nav? Ja esi Tu tik varens Dievs, Kāpēc tā jācieš mums? Vai tiešām laime ilgotā Ir tikai solījums? 3. Tad atbild Jēzus Debesīs: «Es tevi redzu, bērns! Ir katra tava asara Kā dārgakmen(i)s svērts. Es ērkšķu ceļu staigāju, Pirms tajā gāji tu, Caur ciešanām uz Tēvmājām Es tevi vadīšu!»