240. Tavas žēlastības brīnums

1. Kad skatos gaišā, zilā debess tālē, Uz mežiem, pļavām, lauku plašumiem, Gan zvaigznājos, gan zeltainajā saulē Es redzu žēlastības brīnumu. Tu Glābējs man, Tu pasniedz Savu roku, Tu mani nes, kad grūti tālāk iet. Cik liels ir Tavas žēlastības brīnums! Tu mieru nogurušā sirdī liec. 2. Kad pieminu, kas pagātnē ir bijis, Kad, dzīvē lauzts, es nesu rūgtumu, Es zinu to: Tu atbrīvoji mani, Es redzu žēlastības brīnumu! Tu Glābējs man, Tu pasniedz Savu roku, Tu mani nes, kad grūti tālāk iet. Cik liels ir Tavas žēlastības brīnums! Tu mieru nogurušā sirdī liec.