221. Kāda laime man!

1. Kāda laime man, sirdī kvēlo prieks, Esmu atpestīts Debess mantinieks! Grēku sodā es nu vairs nenākšu, Savu Glābēju vienmēr slavēšu. Ak, kāds prieks būs man mūžībā Dzīvot Jēzus tuvumā! Priecīgi es ceļoju Turp, uz manu mīļo Tēviju. 2. Caur šo pasauli priecīgs ceļoju, Debess godību skatīt kāroju. Turp man tiecas prāts, tur man Tēvija, Tur mans Pestītājs mani aicina. Ak, kāds prieks būs man mūžībā Dzīvot Jēzus tuvumā! Priecīgi es ceļoju Turp, uz manu mīļo Tēviju. 3. Savam Glābējam droši uzticos, Palikt modrīgam Viņš man spēku dos. Viņa priekšzīmei vienmēr sekošu, Tad es godību beidzot mantošu. Ak, kāds prieks būs man mūžībā Dzīvot Jēzus tuvumā! Priecīgi es ceļoju Turp, uz manu mīļo Tēviju.