213. Tev, mana sirds, ir solīta

1. Tev, mana sirds, ir solīta Pēc pūlēm dusa Ēdenē, Kur mājīgs miers un atpūta. Sirds, pacieties un nekurni! Ak, sirds, pacieties un nekurni, Ak, sirds, pacieties un nekurni! Ak, sirds, ak, sirds, Ak, sirds, jel nekurni! 2. Kaut kājas gurst un ceļš tev grūts Šai ērkšķu pilnā pasaulē, Reiz dusēsi pie Jēzus tu. Sirds, pacieties un nekurni! Ak, sirds, pacieties un nekurni, Ak, sirds, pacieties un nekurni! Ak, sirds, ak, sirds, Ak, sirds, jel nekurni! 3. Tu zini – tumsa beigsies drīz, Kas tevi šeit vēl apdraudē, Un gaiša diena uzausīs. Sirds, pacieties un nekurni! Ak, sirds, pacieties un nekurni, Ak, sirds, pacieties un nekurni! Ak, sirds, ak, sirds, Ak, sirds, jel nekurni!