184. Ir laiks

1. Ir laiks atgriezties Un sirsnīgi meklēt Dievu. Ir laiks pastāvēt Un nebīties zaimus, nievu. Jo laika zvani vēstī mums, Ka visur smagas ēnas tumst. Ir laiks, ir laiks Nu Dievu meklēt mums. 2. Ir laiks zināt to, No cilvēka Dievs ko prasa. Jo Viņš dvēselē Kā grāmatā skaidri lasa. Kad laika pulksten’s apstāsies, Par vēlu būs tad laboties. Ir laiks, ir laiks, Uz mums jau gaida Dievs. 3. Ir laiks skatu celt Uz mūžības gaišo krastu, Lai Viņš atnākot Mūs gulošus neatrastu. Jo laika straume ātri trauc, Bet mums vēl jāizdara daudz. Ir laiks, ir laiks – Dievs visus aicina.