163. Vien Kristū man ir cerība

1. Vien Kristū man ir cerība, Viņš ir mans spēks un dzīvība, Viņš stūrakmens un stiprā klints, Pamats drošs un nemainīgs! Šais mīlestības dziļumos, Kur rūpes, raizes, bailes zūd, Vien Kristus miera plašumos Un mīlestībā elpoju. 2. Par miesu tapa Dieva Vārds, Kad Bērniņš dzima silītē, Bet mīlestības dāvana Tika atgrūsta un nievāta. Bij’ Dieva Dēlam sāpēs mirt, Bet līdz ar Kristu grēks krustā sists. Nu Dieva dusmas remdētas, Caur Kristus nāvi topu brīvs. 3. Kad Jēzu zemē guldīja, Šo pasaules gaismu tumsībā, Tad tomēr dienā trešajā To augšāmceltu redzēja. Viņš tagad valda uzvarā Pie Tēva rokas godībā, Vairs grēka lāstam spēka nav, Jo Kristus rokas mani skauj! 4. Tas Kristus spēks, kas manī dzīvs, No nāves bailēm atbrīvo, Un līdz pat elpai pēdējai Mans likten’s Jēzus rokās likts. Ne elles spēks, ne cilvēks kāds No Viņa rokām neizraus, Līdz otrreiz nāks un mājās sauks, Vien Kristus spēkā dzīvot man!