158. Pestītājam vietas nav(a)

1. Pestītājam vietas nav(a), Kad Viņš atnāk pasaulē. Katram šeit virs zemes vieta, Viņam jāguļ silītē. Ļaužu drūzmas pilda mājas, Ķēniņš kūtī uzņemts tiek, Tikai gani ap to stājas, Citiem laika neatliek. 2. Uz šīs grēku zemes saltās Jēzus vietu neatrod. Sirdis, naida važās kaltas, Mīlestību nesaprot. Viņu gaidīja kā soģi, Valdnieku uz zemes šīs, Viņš kā sāpju vīrs še nāca, Viņa valsts bij' Debesīs. 3. Vai Tu velti būtu nācis Pasaulē, ak, Pestītāj? Kaut nekur Tev vietas nav(a), Vēl šo zemi neatstāj! Ļauj man Tavu balsi dzirdēt, Citas laimes nav nekur. Jēzu, nāc Tu manā sirdī, Nāc un mūžam paliec tur!