147. Kluss un mazs

1. Kluss un mazs pie Tava krusta, Jēzu, vienmēr labprāt apstājos. Bezgalīgā mīlestībā, Līdzi dziļi ciešot, ieskatos. Kaut vēl maz es nojaust spēju, Tomēr mani salauž Cēlums neredzēts. Mani lauž cēlums Tavs vēl neredzēts. 2. Krusts ir brīnums manās acīs, Kur pats Dievs kā cilvēks, cilvēks mirst. Tāda notikuma varā Grēka saitēm, saitēm jāizirst. Jauni spēki, jaunas domas Manā sirdī Gara spēkā veidojas, Dvēsele klusu Tev vien pieķeras. 3. Kluss un mazs pie Tava krusta, Jēzu, vienmēr labprāt apstājos. Bezgalīgā mīlestībā, Līdzi dziļi ciešot, ieskatos. Kaut vēl maz es nojaust spēju, Tomēr mani salauž Cēlums neredzēts. Mani lauž cēlums Tavs vēl neredzēts.