146. Kāds prieks, kāda laime tā!

1. Kāds prieks, kāda laime tā – pestītam būt, No apziņas mocībām reiz brīvam kļūt! Ar Jēzu es ieguvu šo uzvaru Pār grēcīgām kārībām, kam vergoju. Kāds prieks, neizsakāms prieks! Caur Jēzus asinīm Kļūst grimis grēcinieks Baltāks kā sniegs. 2. Svēts prieks, īsta laime tā – pestītam būt! Klīst rūpes, žūst asaras, sirds mieru jūt. Ak, prieks, kādu izjust var pestītā sirds, Kad laimīga nākotne tai pretī mirdz! Kāds prieks, neizsakāms prieks! Caur Jēzus asinīm Kļūst grimis grēcinieks Baltāks kā sniegs. 3. Ak, Jēzu, mans Pestītāj, cik labi gan, Ar Tevi šeit staigājot, tad miers ir man! Un, kad, Jēzu, nāksi Tu, kāds prieks tad būs – Pie mūžīgās godības man daļa kļūs! Kāds prieks, neizsakāms prieks! Caur Jēzus asinīm Kļūst grimis grēcinieks Baltāks kā sniegs.