142. Jēzu, mūsu Glābēj, Tu reiz nomiri

1. Jēzu, mūsu Glābēj, Tu reiz nomiri Un par mūsu grēkiem nesi šo upuri. Pabeidzis pie krusta mūsu glābšanu, Tagad esi augstībā tur pie Tēva Tu. 2. Augstībā Tu kalpo Debess svētnīcā, Sniedzot piedošanu visiem, kas lūdz pēc tā. Tu ar Savu upuri pie Tēva nāc, Lai tiek atstāts mūsu vārds Dzīvīb’s grāmatā. 3. Tagad acis paceļam uz debesīm, Tu pie Tēva dodies kā Augstais Priesteris. Svētā Dieva klātbūtnē nu esi Tu; Augšā, Debess svētnīcā mūsu Aizstāvis. 4. Tevi sen jau gaidām dzīvā ticībā, Lai mūs uzņem Tēva mājās tur, godībā. Tad reiz beigsies visas mūsu ciešanas, Zeme atjaunota būs visā krāšņumā. 5. Dienas ātri pazūd, mūsu Kungs drīz nāks – Liels un varens Savā spēkā un godībā. Atstāsim to visu, kas ir grēcīgs, ļauns, Un lai pazemīgi Tam vienmēr kalpojam!