138. Es zinu, dzīvs mans Pestītājs

1. Es zinu – dzīvs mans Pestītājs, Viņš nāves varu salauzis Un, kā pie īstas laimes kļūt, Man īsto ceļu rādījis. Viņš augšāmcēlies, mūžam dzīvs, Uz dzīvi mūžīgu Viņš sauc! Es lielo dienu gaidīšu, Kad Jēzus atnāks godībā. Tad Viņu vaigā redzēšu, Pie Viņa būšu mūžībā. 2. Es Jēzum gluži nododos, Viņš manu sodu izcietis, Ar Savām svētām asinīm Ir mani dārgi atpircis. Viņš augšāmcēlies, mūžam dzīvs, Uz dzīvi mūžīgu Viņš sauc! Es lielo dienu gaidīšu, Kad Jēzus atnāks godībā. Tad Viņu vaigā redzēšu, Pie Viņa būšu mūžībā. 3. Liels ir šis mīlestības spēks, Šis dievišķīgais noslēpums: Kā cilvēks nāca Dieva Dēls, Lai nestu pestīšanu mums. Viņš augšāmcēlies, mūžam dzīvs, Uz dzīvi mūžīgu Viņš sauc! Es lielo dienu gaidīšu, Kad Jēzus atnāks godībā. Tad Viņu vaigā redzēšu, Pie Viņa būšu mūžībā. 4. Bet drīz kā Ķēniņš Jēzus nāks, Jau Viņa soļi dzirdami; Pēc darbiem katram algu dos, Lai tādēļ esam modrīgi. Viņš augšāmcēlies, mūžam dzīvs, Uz dzīvi mūžīgu Viņš sauc! Es lielo dienu gaidīšu, Kad Jēzus atnāks godībā. Tad Viņu vaigā redzēšu, Pie Viņa būšu mūžībā.