136. Es lūkojos uz krustu šo

1. Es lūkojos uz krustu šo – Mirst Viņš, kam pieder Debess gods. Visdārgākais man dāvināts, Un paņemts prom viss kauns un sods. 2. Es nevēlos vairs lepoties, Jo esmu glābts vien Kristus dēļ. Pie Viņa krusta atstāju, Kas sirdij dārgs un ko tā mīl. 3. No Viņa brūcēm straumē plūst Man neaptverams Dieva spēks. Te Viņa mīlestība līst, Vien ērkšķu vainags nesavīst. 4. Es savā dzīvē ilgojos To paturēt, kas svēts un īsts. Vien Tavai mīlestībai, Dievs, Es atsaukšos ikdien’, vienmēr!