130. Dzīvības maize

1. Kas nāks pie Manis un lūgs, Es tam dzīvības maize būšu. Tas nebūs izsalcis vairs nekad. Kas ticēs, tam neslāps vairs, Jo Tēvs viņu aicināja. Es viņu reiz uzcelšu. Es viņu modināšu Un dienā pēdējā Viņu celšu augšā Pats! 2. Maize, ko iedošu Es, Tā būs dzīvības maize svētā. Un Mana miesa par pasauli Tiek dota, lai uzņem to Un dzīvo tie mūžu mūžos. Es viņu reiz uzcelšu. Es viņu modināšu Un dienā pēdējā Viņu celšu augšā Pats! 3. Ja vien jūs ēdīsiet to, Kas ir dzīvības maize svētā, Ja vien jūs uzņemsiet sevī to, Ko dod svētās asins spēks, Tad dzīvosiet mūžu mūžos. Es viņu reiz uzcelšu. Es viņu modināšu Un dienā pēdējā Viņu celšu augšā Pats! 4. Es esmu dzīvība jums, Augšāmcelšanās lielais brīnums. Kas Mani ticībā uzlūkos, Pat ja viņam jānomirst, Tas mūžīgi varēs dzīvot. Es viņu reiz uzcelšu. Es viņu modināšu Un dienā pēdējā Viņu celšu augšā Pats! 5. Jā, Kungs, es ticu, ka Tu Esi Kristus un Dieva sūtīts; Es ticu – Tu esi Dieva Dēls, Kas pasaulē atnācis, Lai atnestu Savu gaismu. Es viņu reiz uzcelšu. Es viņu modināšu Un dienā pēdējā Viņu celšu augšā Pats!