124. Ak, mīlestība bezgalīga!

1. Ak, mīlestība bezgalīga, Ko Dievs ir Jēzū rādījis! Cik salda tā, cik brīnišķīga Ikkatram, kas to baudījis! Nav vārdu, lai to attēlotu, Nav mēra, lai to izmērotu 2. Kā pazudušais dēls es klīdu No Tēva mājas svešumā. Es grēku purvā dziļi bridu, Dievs tomēr mani mīlēja. Viņš mīļi mani aicināja, Lai atgrieztos es Tēva mājās. 3. Dievs Savu Dēlu upurēja, Lai glābtu mani zudušu. Viņš asinis pie krusta lēja, Lai manu grēku atņemtu. Viņš mīlēdams par mani cieta Un nāvē gāja manā vietā. 4. Šo bezgalīgo mīlestību Es mūžam slavēt nebeigšu, Ar viņu kopā sakust gribu, Es viņas dzelmē nogrimšu. Lai sirdī kvēlo Viņas liesma; Tai atskan svēta slavas dziesma.