12. Ja man ar’ tūkstoš mēles būtu!

1. Ja man ar’ tūkstoš mēles būtu Un mute tūkstoškārtīga, Ja Dieva slavētājos kļūtu Pie eņģeļiem tur augstībā, Tad nebūšu vēl izteicis, Cik daudz Dievs mani žēlojis. 2. Kaut mana balss tur atskanētu, Kur debess saule gaiši spīd! Kaut sajustu es prieku svētu Ik asins lāsē katru brīd’, Kaut katra elpas vilkšana Man būtu Dieva teikšana! 3. Es Dieva žēlastību teikšu, Kamēr man mēle kustēsies. Es Viņu slavēt nenorimšu, Kamēr sirds pukstēt mitēsies. Un, ja ar vārdiem nespētu, Tad nopūtās To slavētu. 4. Ak, saņem vājo pateicību No žēlastības, mīļais Dievs! Reiz mūžam Tevi slavēt gribu, Ar Debess koriem vienojies. Tad saukšu svētā sajūsmā Tev tūkstošreiz: “Aleluja!”