115. Pār mazo ciemu ielejā

1. Pār mazo ciemu ielejā Līst zvaigžņu rāmais zelts, Un klusās ielās, būdiņās Šķiet mieram templis celts. Bet pāri klusam klajumam Aust gaišums neredzēts, Te smelties spēku grūtumam Būs ļaudīm novēlēts. 2. Pār zemēm, jūrām, pilsētām Slīd Dieva Gars tik kluss, Ne acs ko mana, ausis dzird, Tik jausmās nodreb sirds. Pār mazo ciemu ielejā Līst gaišums neredzēts, Šī gaisma, Dieva sūtīta, Reiz visu apspīdēs.