107. Ej, stāsti kalnos, lejās!

Ej, stāsti kalnos, lejās, Mežos un gravās skaļi sauc! Ej, stāsti kalnos, lejās: “Ir Glābējs dzimis mums!” 1. Es Dievu meklēt gāju, Bij’ vakars, agr(i)s rīts; Es ceļa nezināju, Bet Jēzus nāca līdz. Ej, stāsti kalnos, lejās, Mežos un gravās skaļi sauc! Ej, stāsti kalnos, lejās: “Ir Glābējs dzimis mums!” 2. Ka pasaulē Viņš nācis, Kad Dievs To sūtīja, Un visus pestīt sācis, Tas vienmēr jāvēsta! Ej, stāsti kalnos, lejās, Mežos un gravās skaļi sauc! Ej, stāsti kalnos, lejās: “Ir Glābējs dzimis mums!” 3. Reiz gani lielās bailēs Šo vēsti saņēma, Ka Dievs mīl visus ļaudis, Tur eņģ’ļi dziedāja. Ej, stāsti kalnos, lejās, Mežos un gravās skaļi sauc! Ej, stāsti kalnos, lejās: “Ir Glābējs dzimis mums!” 4. Tik lielā pazemībā Viņš toreiz piedzima, Lai augam mīlestībā, Tā Viņa mācība. Ej, stāsti kalnos, lejās, Mežos un gravās skaļi sauc! Ej, stāsti kalnos, lejās: “Ir Glābējs dzimis mums!”